Tuvākā vidusskola pēc reorganizācijas būtu Talsos un (varbūt) arī Rojā

25. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja pētījumu ar rekomendācijam, kāds varētu izskatīties vidusskolas izglītības iestāžu tīkls Latvijā. Analizējot agrākā Talsu rajona teritoriju, eksperti iesaka vidusskolas izglītību primāri attīstīt Talsos, vairākām skolām rekomendēta reorganizācija.

Skolu tīkla pētījumu ministrijas uzdevumā veica ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā eksperta grupa. Eksperti analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus, kas ietekmē objektīvas iedzīvotāju vajadzības pēc publisko pakalpojumu pieejamības.

Vairāki desmiti kilometru līdz skolai

Vidusskolu tīkla modelējums, kas izstrādāts saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem, paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Izvērtējot bijušā Talsu rajona teritoriju, eksperti rekomendē reorganizēt Dundagas, Valdemārpils un Mērsraga vidusskolas. Neskatoties uz lauku skolu salīdzinoši augstajiem obligāto centralizēto eksāmenu rādītājiem, šīs skolas būtu jāreorganizē, jo strauji samazinās iedzīvotāju, līdz ar to arī vidusskolēnu, skaits.

Mērsraga un Dundagas vidusskolas ieteikts reorganizēt par pamatskolām, bet Valdemārpils vidusskola darbotos kā sākumskola.

Attīstības scenārijā tiek pieņemts, ka lielākā daļa vidusskolēnu no Dundagas mācības varētu turpināt Talsos, bet vidusskolēni, kuri dzīvo Dundagas novada austrumdaļā vai kuru vecāki strādā Rojā, varētu izvēlēties turpināt mācības Rojas vidusskolā. Tātad no Dundagas līdz Talsiem vai Rojai būtu jāmēro vairāk nekā 30 kilometri.

Mērsradzniekiem, lai iegūtu vidusskolas izglītību, būtu jāmēro 27 kilometru ceļš līdz Rojai, bet tie, “kam būtiskas ir plašākas izglītības un kultūras un sociālās dzīves iespējas”, varētu mērot 44 kilometru ceļu līdz Talsiem.

Eksperti pieņem, ka pēc Valdemārpils vidusskolas reorganizācijas lielākā daļa skolēnu mācības turpinās Talsos (18 kilometri), bet tie, kuri dzīvo Lubes pagastā, mācības varētu turpināt arī Rojas vidusskolā (22 kilometri).

Pēc tuvākās apkārtnes skolu reorganizācijas Rojas vidusskolai perspektīvu vidusskolēnu skaitu nodrošinātu jaunpienācēji, taču, iespējams, ne uz ilgu laiku. “Lai arī Rojai pašlaik ir zināms ekonomiskais vilcējspēks, nevar izslēgt, ka Rojas novada un apkārtnes depopulācijas dēļ šī skola tālākā nākotnē būs jāreorganizē un vidusskolēni turpinās mācības Talsos,” teikts pētījumā.

Lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu no lauku teritorijām līdz attīstības centriem, svarīga ir ceļu infrasruktūra – uz šo aspektu norāda arī pētījuma veidotāji. Pēc ekspertu aplēsēm, veidojot optimālu vidusskolu tīklu, primāri visā Latvijā būtu jārekonstruē 31 ceļu posms 263 kilometru garumā.

Ko saka izglītības un zinātnes ministrs?

Preses konferencē, kas bija veltīta šī pētījuma prezentēšanai, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iegūtās rekomendācijas vērtēja kā ieguvumu sabiedrībai, turklāt moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dotu iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi – par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd.

“Veicot pārmaiņas skolu tīklā, mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” uzsver ministrs. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Savukārt pašvaldībām skolu tīkla sakārtošana sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem. Tie ir papildu līdzekļi pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantiem un sociālajiem pedagogiem, akcentē ministrs.

Vismaz pagaidām satraukumam nav pamata

Ja pētījumā piedāvātais scenārijs īstenotos, viskrasākās pārmaiņas skartu Valdemārpils vidusskolu. IZM pētnieku piedāvātais risinājums nesaskan ar Talsu novada pašvaldības izstrādāto skolu tīkla prognozi tuvākajiem gadiem.

Talsu novada izglītības pakalpojumu attīstības stratēģijā pieejamā prognoze par Talsu novada skolu tīklu 2025. gadā norāda uz to, ka Valdemārpils skola turpinātu darboties kā vidusskola, taču ar papildu vakara un neklātienes izglītības iespējām vai papildu izglītības programmām vidusskolas posmā.

Valdemārpils vidusskolas direktors Andris Dzenis izskanējušo informāciju par vidusskolas reorganizēšanu vērtē kā pārsteiguma momentu, jo līdz šim nav bijušas nekās indikācijas par šādu skolas nākotnes scenāriju. “Šobrīd ir radīts nevajadzīgs satraukums. Skolu tīklu ir jāpārskata, taču skolās, kuras netiek uzturētas mākslīgi, nebūtu nekas maināms,” viņš komentēja.

Līdzīgu viedokli pauž arī Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps: “Kamēr skola par valsts finansējumu var nodrošināt pedagogu atalgojumu, neprasot papildu finansējumu no pašvaldības, nav pamata šādām izmaiņām. Jādomā ne tikai “uz papīra”, bet arī reāli. Valdemārpils vidusskola šobrīd atalgojuma ziņā nedaudz pat subsidē mazās skolas.” Turklāt ja Valdemārpils vidusskolā atstātu tikai 1. līdz 6. klasi, būtu jādomā, ko darīt ar skolas atlikušajām telpām.

Izglītības pārvaldes vadītājs pieļauj, ka šis pētījums būs dzinulis, uz kā pamata ministrija pieņems kādus lēmumus, piemēram, par minimālo skolēnu skaitu klasē kā nosacījumu valsts finansējuma saņemšanai, taču visi ekspertu ieteikumi, visticamāk, dzīvē īstenoti netiks.

Novembra beigās ministrija pašvaldību pārstāvjus aicinājusi uz tikšanos, lai pārrunātu pētījuma rezultātus.

Pētījums “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” (PDF)

10 komentāri rakstam “Tuvākā vidusskola pēc reorganizācijas būtu Talsos un (varbūt) arī Rojā

  1. Pašvaldības deputātu politiskā pašnāvība ;)

    -

    Atbildēt

    Sadaļā “Kas notiks, ja netiks sakārtots skolu tīkls?” minētie argumenti manuprāt ir vismaz apspriešanas vērti:

    1. Aizvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas, kas būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.
    2. Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk.
    3.Skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.
    4.Izglītības līmeņa atpalicība lauku (arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs vēl vairāk (tagad, pēc OECD 2015.g. pētījuma, tā vidēji pārsniedz 1 mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām)
    5.Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju.
    6.Mazajās lauku (arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk, izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadīgie pētījumi, vēl vairāk pazeminās izglītības vidējo līmeni lauku skolās.
    7.Investīciju trūkums izglītības sistēmā novedīs pie skolēnu izglītības līmeņa krituma un vājinās to tālāko konkurētspēju augstskolās un darba tirgū.
    8.Pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.
    9.Apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem strauji pieaug (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030.gadam), augstāk uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāko valsts atpalicību.

    Optimālā skolu tīkla izveidi kavējošie faktori:

    1. Pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņpašvaldībām par sadarbību izglītības jomā.
    2. Lielākās pašvaldību daļas nespēja (vai nevēlēšanās) savā parraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem.
    3. Izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā.
    4. Sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.
    5. Sabiedrībā valdošie stereotipi par Latvijas «īpašo» situāciju globalajā ekonomikā.
    6. Politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.

  2. Pingback: Pašvaldību savienība: izglītības reforma iztukšos lauku pašvaldības - Talsu Ziņas

  3. Pingback: 2019

  4. Pingback: cleantalkorg2.ru

  5. Pingback: #macron #Lassalle

  6. Pingback: a2019-2020

  7. Pingback: facebook

  8. Pingback: facebook1

  9. Pingback: javsearch.mobi

Pievienot komentāru