Viedoklis: Mana E-recepte par 14,5 miljoniem eiro

“Domstarpības virmo — ārsti protestē, Veselības ministrija (VM) uzstāda ultimātus, ārsti saka, ka ar to nav iespējams normāli strādāt, VM — ka ar E-veselību viss kārtībā, tikai ārsti neprot un negrib apgūt datorprasmes, bet nāksies. Laimīgas ir tikai aptieku ķēdes, kuras, ja nemaldos, par 99% jau pieslēgušās un veiksmīgi izmanto viedo sistēmu.” Šis ir citāts no Ilmāra Poikāna publiskotā raksta “E-veselība – kļūda serverī vai Veselības ministrijā?” Manuprāt, citāts īsi un koncentrēti raksturo pašreizējo situāciju.

14,5 miljoni eiro – tik daudz naudas ieguldīts Veselības ministrijas (VM) kūrētajā E-veselības sistēmā. Pavisam nesen arī es pirmo reizi biju jaunās sistēmas “klients”. Izlasīju Ilmāra Poikāna jeb Neo publiskoto viedokli par šo tēmu un nolēmu padalīties ar saviem novērojumiem. Man arī bija tā laime vai nelaime pirmo reizi izmēģināt daļiņu no E-veselības pakalpojumu klāsta, kad ārsts piedāvāja izrakstīt e-recepti. Protams, kāpēc ne? Uz rokas saņēmu izdrukātu svītrkodu, līdzi jāņem pase un jādodas uz aptieku. Izklausās vienkārši, taču neizpratnes pilns skatiens bija gan ārsta sejā, recepti sagatavojot, gan pēc tam aptiekāra sejā, kad bija man jāizsniedz zāles. Taču par visu pēc kārtas…

Uz vizīti pie ārsta ierados laikus, taču bija jāuzgaida apmēram vēl 20 minūtes. Es kā pacietīgs cilvēks, protams, gaidu – nav citu variantu. Tiklīdz biju tikusi iekšā ārsta kabinetā, uzzināju, ka aizkavēšanās notikusi, jo iepriekšējam apmeklētājam ārsts rakstījis e-recepti un bija problēmas ar tās izdrukāšanu. Gadās visādi, nodomāju.

Manas vizītes noslēgumā ārsts sacīja, ka būs jālieto zāles un piedāvāja arī man izrakstīt e-recepti. Protams, kāpēc ne? Pēc visa, kas publiskajā telpā lasīts par šo tēmu, noteikti gribēju izmēģināt, kā tas ir. Apmēram piecas minūtes, lai ārsts ieietu sistēmā un ievadītu manus datus, vēl piecas minūtes, lai “ieķeksētu” pareizos ķeksīšus, no izvēlnes izvēlētos pareizās zāles, un laba ziņa – man pat pienākšoties 20 procentu atlaide šīm zālēm. Tālāk jāgaida, kad tiek uzģenerēts svītrkods, tad fails ieglabāts datorā un atliek vien izprintēt. Papildus piecas minūtes paiet, kamēr ārsts lejupielādēto failu klāstā meklē manu svītrkodu, jo izrādās iepriekšējai pacientei izrakstītas tās pašas zāles, tāpēc faila nosaukuma numurs beidzas ar tiem pašiem skaitļiem. Ko lai saka – smalka padarīšana… Kad pēc vairākām neizpratnes pilnām minūtēm un rakņāšanās datora dzīlēs fails atrasts, spiežam “print”, un viss notiek. Esmu tikusi pie izdrukātas lapiņas ar svītrkodu un varu doties uz aptieku.

Apbruņojusies ar pacietību un personu apliecinošu dokumentu, dodos uz aptieku. Saņemot manu lapiņu, aptiekāre steidz saukt kolēģi un prasa, kas tagad jādara. Šķiet, ka otra kolēģe tīri labi orientējas un, lai arī bez steigas, recepti izdodas nolasīt (kamēr otra kolēģe skatās pār plecu). Tikai viena problēma – man ir izrakstīta “sarkanā recepte”, taču ailītē, kurā jābūt ierakstītam atlaides apjomam, ir tukšums. Tas nozīmē, ka savu 20% atlaidi nevaru saņemt – vai nu ārsts kaut ko nav ieķeksējis, ieseivojis līdz galam, vai arī kāda cita tehniska ķibele notikusi. Kāpēc tā, to man neuzzināt. Paraustīju plecus, kārtējo reizi nodomāju – kā ir, tā ir – un maksāju pilno summu. Vēl intereses pēc pajautāju kā sokas ar e-receptēm, vai cilvēki daudz izmanto. Jā, e-receptes izmanto arvien vairāk un kopumā var teikt, ka problēmu nav, atbildēja aptiekāre.

Man ļoti patīk jebkādas tehnoloģijas, kas atvieglo mūsu ikdienu un esmu abām rokām “PAR” e-risinājumu ieviešanu. Taču, uz kopējā informācijas fona, varu teikt, ka mana pirmā pieredze neradīja iespaidu, ka par visu ir padomāts. Ja, iztērējot 14,5 miljonus eiro, viss neiet kā pa diedziņu (ar to domāju ne tikai tehniski, bet arī informatīvi – lai arī ārsti un aptiekāri pat naktī ar aizvērtām acīm zina, ko dara), tad kaut kas īsti labi nav. Atliek vien cerēt, ka ar laiku viss un visi iestrādāsies – jo pat pacietīgākajiem cilvēkiem reiz mērs ir pilns.

Pievienot komentāru