Jaunā paaudze darba tirgū. Uz ko jābūt gataviem jauniešiem un darba devējiem?

Darba devējiem jāgatavojas millenium paaudzei un jāpielāgo darba vide, uzskata jaunieši. Jauniešiem jāapgūst darba ētika un jābūt pašmotivētiem – uzsver darba devēji. Ar šīm un citām atziņām 27.aprīlī noslēdzās jauniešu un darba devēju debates.  

Debašu ietvarā Latvijā vadošo uzņēmumu, kā arī jauniešu organizāciju pārstāvji diskusijā centās rast kopsaucēju – ko darba devēji un jaunieši sagaida viens no otra. Debates noritēja starptautiskā jauniešu projekta #PanākumuSkola ietvaros, kuru Latvijā organizē “Coca-Cola HBC Latvia” kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK).

Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla vadības direktore: Nav šaubu, ka nākotnē roboti aizvietos cilvēkus darba vietās, kas saistītas ar visai automatizētiem, mehāniskiem un loģiskiem procesiem. Taču bažas par to, ka roboti pilnībā izstums cilvēkus, ir nepamatotas – cilvēks paliks tas, kas robotus pārvaldīs un kontrolēs. Jauniešiem, kuri šobrīd gatavojās ienākt darba tirgū, ir ne vien labi jāpārvalda tehnoloģijas, kas jau tuvā nākotnē iekaros itin visas jomas, bet jābūt apveltītiem ar līdera prasmēm. Vairāku valodu zināšanas, radošums, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas, pašmotivācija un starpnozaru zināšanas – ir svarīgākās prasmes jebkuram nākotnes darbiniekam.

Artis Daugins, uzņēmumu “Blue Shock Bike” un “Blue Shock Race” vadītājs: Visi jaunieši, kas strādā manā vadībā, ir vecumā līdz 30 gadiem un bez augstākās izglītības. Lielākais izaicinājums ir atklāt to potenciālu. Daudziem no Latvijas jauniešiem, kuri vēlas strādāt, nav motivācijas strādāt un nav izpratnes par smagu darba ētiku. 95% no manu uzņēmumu ikdienas veido nezināmais, uz ko nav gatavu atbilžu, tāpēc ir svarīga darbinieku spēja šīs atbildes meklēt un prast kļūdīties. Trūkst motivētu jauniešu, kuri neapstājas pēc kļūdām, daudziem ir bail uzņemties riskus un atbildību. Tāpēc man kā uzņēmējam ir būtiski atklāt darba procesa neredzamo daļu, kādi un cik lieli ieguldījumi patiesībā ir nepieciešami, lai sasniegtu panākumus.

Matijs Babris, Latvijas Studentu apvienības Sociālā virziena vadītājs: EUROSTUDENT 2017 pētījuma dati liecina, ka studenti Latvijā algotam darbam velta līdz pat 32 h nedēļā. 36% studējošo norāda, ka, nestrādājot algotu darbu, studijas nebūtu iespējamas. 45% primāri strādā un studē paralēli algotam darbam. Pētījums rāda – ja studijām velta mazāk par 20 h nedēļā, studiju process nevar būt kvalitatīvs, savukārt tieši augstāko izglītību ieguvušajiem ir 50% lielāka iespēja iegūt darbu. Lai studenti varētu nodoties studijām, nepieciešams lielāks sociālais atbalsts un stipendijas, kas ļautu tiem primāri studēt, paralēli nestrādājot mazkvalificētu darbu. Tāpat nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas prakses vietas, atbilstošus mācībspēkus un materiāltehnisko bāzi kvalitatīvam studija procesam, lai studiju process ir cieši saistīts ar reālo darba vidi pēc absolvēšanas.

Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs: Pasaule mainās, darba tirgū ienāk “millenium” paaudze, kuriem piemīt tieši tās prasmes un talanti, par kurām 21. gadsimtā darba devējiem ir jācīnās. Jāņem vērā, ka šīs paaudzes jauniešiem ir mazāka uzmanības noturība, tie vairs nevēlas strādāt 8 h dienā. Šai paaudzei ir svarīgas uzņēmuma vērtības, kā arī līdzsvars starp privāto dzīvi un darbu. Ja darba devēji vēlas piesaistīt viņu talantus un tos noturēt kā darbiniekus, darba devējiem ir jāpielāgojas jaunajai darba ņēmēju paaudzei, to uztverei un radikāli jāmainās. Jāļauj jauniešiem pielietot tās prasmes, ko tie ir apguvuši. Visveiksmīgāk pārmaiņām pielāgojas jaunuzņēmumi, taču grūtāk sokas lielajiem, korporatīvajiem uzņēmumiem.

Marija Ručevska, tehnoloģiju konferences “TechChill” dibinātāja: Katra darbinieka mērķis ir justies harmoniski un ērti tajā vidē, kurā strādājam. Mūsdienu jaunieši savās darba vietās vēlas gūt pārliecību par savām spējām, uzņemties atbildību un atrasties sev patīkamā, interesantā un motivējošā vidē. Mūsu kā darba devēju pienākums ir nodrošināt saviem darbiniekiem tādu vidi, kas veicinātu radošumu; vidi, kurā darbinieki spētu attīstīties, īstenot savas iniciatīvas, sajust sevī uzņēmēja garu, saņemt savam izaugsmes līmenim atbilstošus izaicinājumus. Darba devēja pienākums ir savos darbiniekos radīt nākamos darba devējus.

Komentārs rakstam “Jaunā paaudze darba tirgū. Uz ko jābūt gataviem jauniešiem un darba devējiem?

Pievienot komentāru